Kanisterapija ir uz individuālu mērķi vērsta terapeitiska darbība, kura notiek saskaņā ar suņa klātbūtni. Tā pastiprina rehabilitācijas efektivitāti, izmantojot speciāli apmācītu suni, kuru vada kvalificēts terapeits.
Nodarbībā piedalās pacients, fizioterapeits vai psihologs un suns ar kanisterapeitu. Kanisterapeita mērķis nodarbības laikā ir pieskatīt suni un dot tam uzdevumiem attiecīgas komandas. Fizioterapeita vai psihologa uzdevums ir izvērtēt klienta funkcionālo un garīgā rakstura stāvokli, uzstādīt sasniedzamus terapijas mērķus un nodarbību laikā sekot pareizai uzdevumu izpildei. Piemēram, autiskā spektra bērni var atteikties komunicēt ar cilvēkiem, taču labprāt komunicēs ar suni un caur viņu var mācīties veidot komunikāciju arī ar cilvēkiem. Parasti ar kanisterapijas palīdzību šādiem bērniem tiek arī mazināta trauksme. Tas ir garš, ilglaicīgs process, taču uzlabojumi viennozīmīgi ir.
Sadarbojoties ar suni veidojas beznosacījuma mīlestība un uzticēšanās, pacients mācās iniciatīvu, pacietību un paškontroli, aug pašnovērtējums un kompetence, mazinās muskulatūras tonuss, uzlabojas izruna, lasītprasme, smalkā motorika. Efekts no šīs metodes paliek arī tad, kad suņa nav klāt.
